Armands Strazds

Procesi. Saruna ar Pēteri Bankovski

Procesi. RTFL TV diskusija


Sociālais taisnīgums. Ekonomikas debates

Finanšu krīze. Nevienlīdzība Eirozonā

2010.12.28 | svt, Zviedrijas TV ziņas - skatīties video svt portalā 

Premjera kandidātu debates


Sociāldemokrātija.
Mēs rūpējamies.

Par sociālu politiku
Šajā straujo pārmaiņu laikā daudzi cilvēki meklē orientierus un perspektīvu. Mēs zinām: liela sabiedrības daļa atbalsta sociāldemokrātiskās vērības un sociālas sabiedrības mērķus. Mēs gribam šo solidāro vairākumu iesaistīt sociāldemokrātiskas politikas veidošanā.

Par sociālo aizsargātību
Kopīgi ar Latvijas un Eiropas solidāro vairākumu mēs politiski cīnāmies par sociālo taisnīgumu un nodrošinātību, par pilsoņu labklājības un pašapziņas celšanu, par respektu pret nacionālajām identitatēm un kultūras tradīcijām.

Par prognozējamību
Mēs attīstām prognozējamu sociālu valsti, kas apkaro nabadzību, rada cilvēkiem vienādas pašnoteikšanās iespējas veidojot savu dzīvi, nodrošina taisnīgu līdzdalību un uzticami aizsargā pret lielajiem dzīves riskiem.

Par ilgtspēju
Mēs strādājam ilgtspējīgas attīstības labā, kas apvieno dinamiski kontrolētu ekonomiku, sociālo taisnīgumu un ekoloģisko saprātīgumu.

Par iekļaujošu sabiedrību
Mēs esam par paaudžu sadarbību un sieviešu un vīriešu līdztiesību. Mēs atbalstām ģimenes, mēs īpaši solidarizējamies ar vājajiem mūsu sabiedrībā. Mēs gribam, lai visi baudītu veselīgu dzīvi un labu izglītību. Mēs rūpējamies par katru bērnu.

Par solidāras sabiedrības kultūru
Mēs smeļam no solidāras pilsoniskās sabiedrības spēka avota. Ar demokrātiskas politikas radošo spēku, mēs gribam mūsu valstī stiprināt saliedētību, radīt piederīguma un dzimtenes izjūtu. Mēs gribam Latvijā stiprināt atzinīguma (savstarpējas novērtēšanas) kultūru: respektējot ikviena cilvēka godu, kultūru un veikumu. Mēs strādājam mūsu sociālās un demokrātiskās taisnīguma valsts labā, kas nes mums drošību un brīvību.


Par uzņēmējdarbības attīstību


"Iekšējās devalvācijas" posts
Latvijas valdības pārstāvji un ārvalstu banku angažētie analītiķi uztur leģendu par Latviju kā "iekšējās devalvācijas" veiksmes stāstu. Sabiedrība tiek maldināta, ka iedzīvotāju straujais labklājības kritums ir vērtējams pozitīvi, jo tas it kā veicina darbaspēka konkurētspējas atgūšanu. Šādi apgalvojumi asi kontrastē ar strauji augošo sabiedrības ekonomisko polarizāciju un ar sabiedrību bīstamā strupceļā novedušo strukturālo bezdarbu. Tie ir klajā pretrunā ar arvien pieaugošo veselības aprūpes un izglītības nepieejamību, nozīmīgu sabiedrības daļu žņaudzošo parādu feodālisma jūgu, kā arī joprojām pamatos nemainīgo nodokļu politiku, kas jau divdesmit gadu valsts industriālo un lauksaimniecības attīstību upurē uz spekulatīvā lielkapitāla interešu altāra.

No ekonomiskā viedokļa, absurda un galēji nesaimnieciska ir valdības politika no aizņēmumiem ārvalstu valūtā finansēt tekošos budžeta deficīta izdevumus, kuri lielākoties tiek veikti latos. Par tiem tiek maksāti procenti, veicinot arvien lielāku Latvijas atkarību no neprognozējamajiem ārvalstu finanšu tirgiem. Attīstītajās valstīs, kuras saglabājušas monetāro autonomiju, ierasta prakse apstākļos, kad faktiski nepastāv augstas inflācijas riski, ir stimulēt ekonomiku ar monetārās un fiskālās politikas palīdzību. Viens no šādās situācijās tradicionāli izmantotajiem stimuliem ir Centrālās bankas finansēti valsts budžeta deficīti, kas ideālā gadījumā virzīti uz reālās ekonomikas produktīvu stimulēšanu. Zimbabves piemēra piesaukšana te ir nevietā. Latvijā šādu praksi aizliedz ne tikai starptautiskie aizdevēji, kuri pārstāv ārvalstu kapitāla intereses, bet arī centrālās bankas likumdošanas ietvars.
Apzinoties, ka ar starptautiskajiem aizdevējiem nolīgtā "iekšējās devalvācijas" programma atstās novārtā reālās ekonomikas tiešās intereses (cenu un algu iekšējā devalvācija pat teorētiski nav savietojama ar iekšējā pieprasījuma fiskālu stimulēšanu), programmas parakstītāji solīja, ka, "stabilizējoties finanšu tirgum un nostiprinoties konfidencei", vietējās komercbankas atsāks kreditēt reālo ekonomiku, piešķirot tai jaunu attīstības impulsu. Šodien, kad pašas bankas aktīvi propagandē "atkopšanās tendences", tās nevis atsāk kreditēt mūsu uzņēmumus, bet gan visus brīvos latu uzkrājumus – 800 miljonu latu apmērā ik dienu – nogulda Latvijas Bankā. Tas krasi kontrastē ar banku politiku "treknajos gados", kad bankas regulāri diedelēja obligāto rezervju normas samazināšanu, lai tikai spētu izdot arvien vairāk spekulatīvu kredītu. Vai šādi tirgū dominējošās skandināvu bankas apliecina savu solidaritāti ar Latviju, kuru tās deklaratīvi sludina par savu mājas tirgu?

Šodien desmitiem tūkstošu jaunu ekonomisko emigrantu pievienojas to Latvijas iedzīvotāju pulkam, kas Latvijā vairs sev un saviem bērniem neredz cilvēka cienīgu nākotni. Šāda tautas izceļošana kombinācijā ar Latvijas bēdīgo demogrāfisko statistiku rada nopietnu apdraudējumu ne tikvien valsts ekonomiskajām interesēm, bet arī tās izdzīvošanai un integritātei kopumā.



Valsts attīstības programmu projekti


A tjaunotā Latvija
Lejupielādēt: latviski  | english 

Ilgtspējīgas Enerģētikas Plāns
Lejupielādēt: english 

Jaunākie raksti un intervijas


Eiropas pilsoņu demokratiskās pamattiesības:
Ikviens pilsonis individuāli vai kopā ar citiem pilsoņiem saskaņā ar Eiropas Kopienas līguma 194. pantu var jebkurā laikā izmantot savas tiesības iesniegt petīciju  Eiropas Parlamentam.


Pilsoņu Agora:
No dalībvalstu pilsoņu forumiem Agora atšķiras ar to, ka tas ir globāls forums, kurā var piedalīties  ikviens, neatkarīgi no nacionālās piederības vai pilsonības.


TV duēlis


Enerģētikas debates

Sociāldemokrātiskās ekonomikas
politikas vadlīnijas

Ekonomikas politikas pamatprincipi
Sadarbībā ar vadošajiem ārvalstu un pašmāju ekonomikas ekspertiem ir izstrādāts ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstības plāns „Atjaunotā Latvija ”. Plāns paredz Latvijas nākotnes ekonomikas attīstību balstīt uz sekojošiem pamatprincipiem:
  1. Reālās ekonomikas attīstību veicinoša nodokļu politika, pārceļot nodokļu slogu no darbaspēka, reālās ekonomikas peļņas un produktīva patēriņa uz nekustamo īpašumu (pamatā – zemi), spekulatīvo kapitālu un neproduktīvu patēriņu.
  2. Importa aizvietošana kā līdzeklis Latvijas atkarības mazināšanai no importa precēm un pakalpojumiem, kā arī virzībai uz pēc iespējas augstāku ekonomikas pašpietiekamības līmeni (īpaši tajās nozarēs, kur Latvijai ir visi nepieciešamie dabas un cilvēkresursi, piemēram, pārtikas rūpniecībā un atjaunojamo resursu enerģētikā). Šis princips ir nesaraujami saistīts ar iekšējā tirgus attīstības veicināšanu.
  3. Eksporta veicināšana ar pakāpenisku un mērķtiecīgu pievienotās vērtības paaugstināšanu, tiecoties uz maksimāli augstu pašmāju resursu vietējās apstrādes pakāpi, kā arī eksporta pakalpojumu kvalitātes un zinātņietilpības paaugstināšanas veicināšanu.
  4. Maksimāla valsts ģeopolitisko priekšrocību izmantošana, pilnībā izmantojot šī unikālā Latvijas konkurētspējas stūrakmens potenciālu, piemēram, transporta un loģistikas jomā, kā arī Latvijai kalpojot kā investīciju platformai Eiropas Savienības mazo un videjo uzņēmumu ienākšanai NVS tirgos.
  5. Selektīva ārvalstu investīciju piesaistes politika kā līdzeklis kapitāla, tehnoloģiju un zināšanu piesaistei nozarēs, kuru optimāla attīstība nav iespējama, izmantojot tikai pašmāju resursus un zināšanas.
  6. Reālās ekonomikas attīstības mērķiem atbilstoša fiskālā un monetārā politika, kas balstīta uz atbildīgas saimniekošanas principiem, kā arī orientēta uz maksimālu minēto politiku realizācijas autonomiju (tai skaitā, lieki nesasteidzot Latvijas iestāšanos eirozonā). Fiskālās un monetārās politikas realizācija balstāma kontrcikliskuma principā par virsmērķiem nosakot ilgtspējīgu izaugsmes tempu un tiekšanos uz pilnu nodarbinātību (pretstatā tādiem relatīvi abstraktiem mērķiem kā nacionālās valūtas bezkompromisu stabilitāte, finanšu sektora stabilizācija un (procikliska) fiskālā konsolidācija).
  7. Mērķtiecīgas, pragmatiskas un koordinētas ārpolitikas realizācija kā līdzeklis valsts ekonomiskās attīstības interešu lobijam un aizstāvēšanai starptautiskajā līmenī. Virzība no klasiskās (reaktīvās) diplomātijas uz modernu, pragmatisku un proaktīvu ārpolitikas sniegto instrumentu izmantošanu.
Industriālā politika
Jāizveido un jārealizē plaša un aktīva valsts industriālās politikas stratēģija, stingri pieturoties pie augstāk minētajiem pamatprincipiem; par industriālās politikas praktisko pamatu izvirzot visaptverošu valsts atbalstu 3 stratēģiskajām nozarēm
  1. mežsaimniecība un kokrūpniecība, 
  2. lauksaimniecība un tās industriālās saskarnozares, un 
  3. transports un loģistika, 
kā arī stratēģiskajiem uzņēmumiem (t.s. „nacionālajiem čempioniem”) no pārējo nozaru vidus.

Prioritātes stratēģiskajām nozarēm:
  1. Mežsaimniecība un kokrūpniecība – importa aizvietošana un trūkstošo kapacitāšu attīstīšana (papīra/celulozes rūpniecība, koksnes koģenerācijas attīstība, vietējo koksnes resursu izmantošana celtniecības jomā, mēbeļu ražošanas attīstība); atbalsts esošajiem nozares flagmaņiem, kuri eksportē produktus ar relatīvi augstu pievienoto vērtību; neapstrādātas vai pirmatnēji apstrādātas koksnes eksporta minimizēšana (tai skaitā kritiski izvērtējot nozarē strādājošo ārvalstu investoru darbību un motivējot šos uzņēmumus veikt investīcijas augstākas pievienotās vērtības procesu attīstīšanā). Īslaicīgs pamatresursu eksports pieļaujams tikai gadījumā, ja nopelnītie ārvalstu valūtas līdzekļi tiek ieguldīti kokrūpniecības tehnoloģijās, uz kuru pamata tiek attīstītas trūkstošās industriālās kapacitātes.
  2. Lauksaimniecība un tās industriālās saskarnozares – agroindustriālās kooperācijas veicināšana visos vērtības ķēdes posmos (tehnika/pārstrāde/noiets + krājaizdevu funkcija), pārtikas pašpieteikamības veicināšana, ES tiešo maksājumu apjoma līdzsvarošana vismaz ar ES vidējo līmeni, enerģētiskās neatkarības un importa aizvietošanas veicināšana, attīstot biodegvielas izejvielu kultivēšanu, atbalsts perspektīvu nišu produktiem (piemēram, kviešu kultivēšana, eko-pārtika, eko-tūrisms u.tml.); mazumtirdzniecības tīklu reforma, veicinot Latvijas ražojumu obligātās (procentuālās) kvotas (piemēram, vismaz 50% pārtikas preču jebkurā veikalā jābūt Latvijas ražojumiem).
  3. Transports un loģistika – Latvija kā tranzīta platforma preču plūsmai uz/no Krieviju, NVS un Centrālāziju (perspektīvā – Ķīnu un Dienvidaustrumāziju); pārkrauto kravu pievienotās vērtības attīstība, īpaši konteineru un autobūves ražojumu pārkraušanas un loģistikas veicināšana Latvijas ostās un iekšzemes loģistikas centros – ārvalstu stratēģisko investoru piesaiste šajā jomā; īpašs uzsvars kravu piesaistei virzienā ‘Rietumi-Austrumi’, aktīvi attīstot sadarbību ar Rietumeiropas un Skandināvijas partneriem; valsts aktīva iesaiste nozares infrastruktūras attīstībā, tai skaitā kopprojektos ar ārvalstu investoriem.
„Nacionālo čempionu” atlase:
Savās nozarēs vadošie vai arī jauni un perspektīvi uzņēmumi:
  1. kuru darbības profils un metodes, kā arī attīstības potenciāls atbilst augstāk minētajiem ekonomiskās attīstības politikas pamatprincipiem;
  2. kuru pamatkapitālu pamatā veido Latvijas rezidentu (t.sk. Latvijas valsts) kapitāls;
  3. kuriem ir nevainojama reputācija nodarbinātības, nodokļu nomaksas un korporatīvās sociālās atbildības jomā1.
Valsts atbalsta mehānismi:
  1. Nacionālās Attīstības bankas izveide. Speciāla likuma izstrāde, kas regulē bankas darbību. Mērķi:

    a) daudzo institūciju, kas realizē valsts atbalstu uzņēmējdarbībai, darbības koordinācija vienotā (nesadrumstalotā) sistēmā;
    b) kredītu un garantiju izsniegšana prioritārajiem uzņēmumiem, kā arī īpaša MVU attīstības programma (piemēram, sadarbojoties ar valsts un universitāšu paspārnē izveidotiem biznesa inkubatoriem);
    c) kredīti tiek kombinēti ar privātā sektora finansējumu un ES līdzfinansējumu (nodrošinot finanšu sviras principu);
    d) valsts līdzfinansējums stratēģiskos projektos, piemēram, Latvijas uzņēmumam veicot investīcijas ES vai NVS ražošanas uzņēmumu iegādē, tādējādi nodrošinot ražotņu pārcelšanu uz Latviju (t.i. tieši veicinot tehnoloģisko pārnesi un nodarbinātību);
    e) kapitalizācija no tiešām budžeta dotācijām, lai palielinātu uzņēmējdarbības valsts atbalsta programmu realizācijas apjomu;
    f) valsts norēķinu apkalpošanas koncentrēšana valsts bankā.Atbilstoša likumdošanas ietvara un motivācijas mehānismu izveide, lai nodrošinātu privātā sektora finansējumu reālajai ekonomikai;

  2. valsts fondēto pensiju līdzekļu ieguldījumu struktūras normatīvu izmaiņas, kas sekmē pensiju plānu ieguldījumus reālās ekonomikas attīstībai Latvijā;
  3. ES līdzfinansējuma novirzīšana ekonomikas attīstības prioritātēm.
  4. Prioritāro nozaru R&D finansējums (+ emulācijas veicināšana, best-practice benchmarking). 
  5. Infrastruktūras attīstība (ostu pievadinfrastruktūra un termināļi, dzelzceļš, autoceļi, energo- un siltumapgādes infrastruktūra).
  6. Prioritāro uzņēmumu ārējais mārketings un valsts atbalsts jaunu tirgu apgūšanā, tai skaitā optimizējot šo funkciju veikšanai nepieciešamo institucionālo ietvaru.
  7. Nodokļu atlaides stratēģiskajām ekonomiskajām aktivitātēm.
  8. Nozaru prioritātēm pielāgota augstākās un profesionālās izglītības un zinātniskās pētniecības politika un finansējums.
  9. Valsts un pašvaldību iepirkumos priekšroka Latvijas ražojumiem un Latvijas uzņēmumu sniegtajiem pakalpojumiem. Valsts importa preču un pakalpojumu iepirkumos aktīvi piemērot ofseta principu (t.i. ārvalstu imports pret mūsu eksportu).
  10. Enerģētiskās neatkarības veicināšana, paplašinot atjaunojamo energoresursu izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti :

    Ilgtspējīgas enerģētikas plāns paredz atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanas īpatsvara palielināšanu saistībā ar enerģijas taupības pasākumiem. Piemērs: pašreizējās valdības 120 nosiltināto ēku vietā, Plāns paredz nosiltināt 12,865 ēkas. Tas notiks ar valdības atbalstu, neuzveļot finansiālo un administratīvo slogu iedzīvotājiem, kā tas notiek pašreiz. Plāns paredz nākamo 10 gadu laikā nodarbināt 32,757 iedzīvotājus gadā. Tas nesīs papildus valsts budžeta ienākumus līdz 64,5 miljoniem eiro gadā. Pozitīvu iespaidu tas atstās arī uz valsts tirdzniecības balansu. Kopējais enerģētikas plānā paredzētais ietaupīto izmaksu apjoms ir 244,2 miljoni eiro gadā.
1 Jāvienojas par „nacionālo čempionu” skaitu un precīziem atlases kritērijiem; Šajā kategorijā ietilptu arī farmācijas, elektronikas, optikas u.c. perspektīvu nozaru uzņēmumi, pašu nozari atsevišķi neizdalot.